Privātā pirmsskolas izglītības iestāde
"Maziņš kā jūra"
Bērnudārzs "Maziņš kā jūra" - mūsu programma
Pieeja mācību procesam
Pieeja mācību procesam ir individualizēta, ņemot vērā katra bērna personību, uztveres veidu un zināšanu apguves tempu. Mēs uzskatām, ka mācīšanās ir dabisks process. Vēlme izzināt, gūt pieredzi cilvēkā ir ielikta no mazotnes, galvenais to nenoslāpēt, ļaut tai izpausties un attīstīties.
Nodarbības pirmsskolā organizētas tā, lai iedrošinātu bērnu pašam iepazīt un pētīt apkārtējo pasauli, radoši darboties tās izzināšanā gan patstāvīgi, gan sadarbojoties grupā. Pārrunu un diskusiju veidā bērni dalās pieredzē par saviem atklājumiem, savstarpējas cieņas un ieinteresētības gaisotnē mācās, ka katra doma un ideja ir vērā ņemama. Iespējas bērniem darboties patstāvīgi un katram atbilstošā tempā veicina pašdisciplīnu un patstāvību.
Vitāla loma pirmsskolas bērnu mācīšanās pieredzē ir spēlēm un rotaļām, kā arī fantāzijas, iztēles un sajūtu rosināšanai. Mums ir svarīgi, lai bērnam patīk mācību process, lai tas sagādā prieku!
Lai gan šāda veida idejas jau sen pauduši progresīvākie pedagogi (Komenskis, Vigotskis, Piažē, Montesori, Malaguci, Šteiners u.c.), konsekventa to realizācija praktiskajā pedagoģijā ir pietiekami komplicēta un prasa no skolotājiem papildus psiholoģiski pedagoģiskos resursus un atbildības sajūtu.
Sarunā par dažādām alternatīvām mācību metodēm Latvijas radio 1 raidījums ''Ģimenes studijā'' viesojās pie mums bērnudārzā sižetu varat noklausīties šeit
Sižetus par mācību procesu mūsu pirmsskolā varat noskatīties skola 2030 youtube vietnē video “Bērns ir pētnieks un darītājs”.
Mācību jomas
Rotaļnodarbību saturs tiek plānots tā, lai attīstītu prasmes un zināšanas, veidot izpratni šādās mācību jomās: sociālā un pilsoniskā, dabaszinību, valodu, matemātikas, tehnoloģiju, veselības un fiziskās aktivitātes, kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā.
Mācību jomās plānoto sasniedzamo rezultātu apguve visbiežāk notiek integrēti jeb apvienoti. Parasti vienojošais ir ikmēneša izziņas temats. Katru mēnesi pirmsskolā pētām kādu bērniem nozīmīgu un vecumam atbilstošu tematu, kas ir saistīts ar tā brīža gadalaiku, tautas tradīcijām, pārmaiņām dabā vai īpašu notikumu sabiedrības dzīvē. Piemēram, kādā oktobrī jaunākie bērni pētīja rudeni, bet vecākie bērni īpašu vērību pievērsa koku izpētei.
Gaidot Lieldienas, jaunākie bērni pētīja dzīvniekus, kuri izšķiļas no olām, bet vecākie veica eksperimentus ar olām. Šī mācību gada iespējamos tematus skolotāji jau ir ieskicējuši, bet gala lēmums balstīsies uz bērnu interesēm un pieredzi.
Vērtēšanas metodes
Primārais mērķis pirmsskolas vērtēšanas sistēmai ir atbalstīt bērna mācīšanos. Vērtēšanas procesā veidojam atgriezenisko saiti starp bērnu, vecākiem un skolotājiem, bērna mācīšanās veicināšanai. Vērtēšanai tiek lietotas dažādas metodes, lai veicinātu bērnu darbību un sniegumu, ņemot vērā bērnu individualitāti.
Divas reizes gadā tiek rīkotas bērna, vecāku un skolotāju individuālās portfolio sanāksmes, lai pārrunātu bērna sniegumu pirmsskolā, kā arī lai atbildētu uz vecākus interesējošiem jautājumiem. Šajās sarunās izmantojam gan dialoga metodi, gan reflektējošās komandas metodi..
Pirmsskolas programma
Mūsu pirmsskolā tiek īstenota Izglītības un zinātnes ministrijas licencēta (Licences Nr.V-7717 no 03.12.2014.) pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111), kuras īstenošanas mērķis ir veicināt bērna vispusīgu attīstību un veselības nostiprināšanu, kā arī nodrošināt sagatavošanos pamatizglītības ieguvei.
Noteikumi par valsts Pirmsskolas izglītības vadlīnijām (MK noteikumi Nr.716 no 21.11.2018.) nosaka, ka Pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķis ir zinātkārs, radošs un dzīvespriecīgs bērns, kas dzīvo veselīgi, droši un aktīvi, patstāvīgi darbojas, ieinteresēti un ar prieku mācās, gūstot pieredzi par sevi, citiem, apkārtējo pasauli un savstarpējo mijiedarbību tajā.
Atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām tiek īstenoti uzdevumi:
-
sekmēt vispusīgu bērna attīstību, ievērojot viņa vajadzības, intereses, spējas un pieredzi un liekot pamatus vērtībās balstītu ieradumu veidošanai;
-
attīstīt bērna sociālās un emocionālās prasmes, kas ietver sevis, savu emociju, domu un uzvedības apzināšanu, spēju saprast citus un veidot pozitīvas attiecības;
-
attīstīt kritisko domāšanu, prasmi pieņemt atbildīgus lēmumus, jaunradi un uzņēmējspēju, sadarbības, pilsoniskās līdzdalības un digitālās prasmes;
-
veidot pratību pamatus mācību jomās – valodu, sociālā un pilsoniskā, kultūras izpratne un pašizpausme mākslā, dabaszinātņu, matemātikas, tehnoloģiju, veselība un fiziskā aktivitāte;
-
nodrošināt bērnam iespēju sagatavoties pamatizglītības ieguvei.